Nātrija vara hlorofilīna pulveris

Tirdzniecības nātrija vara hlorofilīns satur vara hlorofilīna komponentu maisījumu. To proporcijas, kā arī citu sastāvdaļu daudzums var atšķirties atkarībā no auga avota, ražošanas procesa un attīrīšanas metodes. Šīs atšķirības var ietekmēt krāsu, absorbcijas spektrus, stabilitāti un bioloģisko iedarbību. EFSA ir noteikusi E 141(ii) esošo savienojumu precīzāku raksturojumu kā svarīgu specifikācijas problēmu.

Profesionālajā specifikācijā jānošķir kopējais vara hlorofilīns, atsevišķo komponentu profils, kopējais varš, brīvais varš un ne{0}}pigmenta piemaisījumi. Pieņemams kopējais vara daudzums nenosaka pieņemamu brīvo varu, un divas partijas ar līdzīgu zaļo nokrāsu ne vienmēr ir kompozīcijas ekvivalentas.

Nātrija vara hlorofilīns parādās kā tumši zaļš līdz gandrīz melns pulveris. Tās konjugētās pigmenta struktūras absorbē noteiktus redzamās gaismas viļņu garumus, radot zaļu izskatu. Salīdzinot ar dabisko hlorofilu, tā sāls-formas sastāvdaļas ir labāk piemērotas ūdens sastāvu izpētei.

Tomēr “ūdenī{0}}šķīstošs” negarantē identisku darbību visos produktos. Koncentrācija, pH, temperatūra, sāļi, citas preparāta sastāvdaļas un uzglabāšanas laiks var ietekmēt ēnu, dzidrumu un nokrišņus. Praktiskajam raksturojumam jāaptver šķīšanas laiks, absorbcijas spektrs, krāsu koordinātas, pH-atkarīgā uzvedība un svaigi pagatavotu un uzglabātu šķīdumu izskats.

Vara koordinācija veicina šīs pigmentu klases praktisko stabilitāti, taču nātrija vara hlorofilīnu nevajadzētu raksturot kā pilnīgi izturīgu pret skābi, karstumu vai gaismu. Pētījumā par komerciālas kvalitātes{1}}materiālu tika izsekotas izmaiņas karsēšanas laikā, izmantojot UV redzamo spektroskopiju un HPLC, parādot nepieciešamību apstiprināt stabilitāti paredzētajos apstrādes apstākļos.

Stabilitātes testēšanai ir jāmēra vairāk nekā tas, vai produkts joprojām izskatās zaļš. Noderīgi galapunkti ir instrumentālās krāsas atšķirības, absorbcijas spektri, HPLC komponentu profili, brīvais varš un nokrišņu pierādījumi. Testēšana jāveic faktiskajā produkta matricā un iepakojumā. Piemēram, alginātu un ksantāna sveķu pētījumos ir pētīti veidi, kā uzlabot krāsu stabilitāti skābos preparātos; rezultāts joprojām ir jāapstiprina katram gatavajam produktam.

Pārtikas krāsvielu un sastāvu izpēte

Ja paredzētais lietojums ir atļauts, nātrija vara hlorofilīnu var novērtēt kā zaļu krāsvielu ūdens produktiem un sausajiem maisījumiem. Tas pats pievienošanas līmenis var radīt atšķirīgu krāsu un stabilitāti dzidrajam dzērienam, necaurspīdīgam dzērienam, želejai vai atšķaidītam pulverim. Tāpēc formulētājiem jānovērtē pigments gatavajā matricā, tostarp tā reakcija uz apstrādi un uzglabāšanu.

Mijiedarbība ar svešiem savienojumiem un aflatoksīnu izpēte

Viena no pētniecības interesēm ir par to, vai hlorofilīna preparāti var mainīt noteiktu uzņemto savienojumu izvietojumu. Randomizētā, dubultmaskētā, placebo-kontrolētā pētījumā, kurā piedalījās 180 pieaugušie Cjidonā, Ķīnā, pētnieki noteica ar aflatoksīnu-saistītu DNS bojājumu urīna biomarķieri. Pētījuma apstākļos hlorofilīna grupai bija zemāks šī biomarķiera vidējais līmenis nekā placebo grupai.

Fotodinamiskie un pretmikrobu pētījumi

Nātrija vara hlorofilīna redzamā-gaismas absorbcija ir pamudinājusi pētīt tā izmantošanu kā fotosensibilizatoru. Laboratorijas pētījumos tas ir apvienots ar noteiktu gaismas iedarbību un pārbaudīta ietekme uz Staphylococcus aureus un citiem mikroorganismiem. Escherichia coli pētījumā tika pētīti arī ar oksidatīviem -bojājumiem- saistīti galapunkti pēc fotodinamiskās

Kosmētikas un personīgās aprūpes pētījumi

Var pētīt nātrija vara hlorofilīna zaļo krāsojumu, formulēšanas estētiku un vara hlorofilīna atvasinājumu stabilitāti lokālos produktos. Nelielā, viena -centra izmēģinājuma pētījumā tika pētīta lokāla liposomu dispersija, kas satur nātrija vara hlorofilīna kompleksu. Tās rezultātus nevar automātiski pārnest uz parasto pulveri, kas pievienots citam krēmam, serumam vai tīrīšanas līdzeklim.